Projekta autori

Gabriēle Della Pepa (Gabriele Della Pepa), Andrea Elena Febresa-Medina (Andrea Elena Febres Medina), Katerīna Gjo (Caterina Ghio), Frančeska Grancoto (Francesca Granzotto), Paola Rondi, Elena Stefāni (Elena Stefani)
@Density, Final Synthesis Design Studio, 2020. gada janvāris

SĀKŠANAS PUNKTS

Kā izplatās vizuālā dezinformācija un nepatiesa informācija?

21. gadsimtā ir pieejams milzīgs daudzums attēlu apstrādes programmu. Laiks, izmaksas un prasmes vairs nav šķērslis – ikviens var viegli iemācīties pats apstrādāt attēlus. Turklāt mūsdienās attēli ir cieši saistīti ar informāciju. Avīzes un sociālie tīkli piesaista lasītāju uzmanību, izmantojot attēlus.
Šo iemeslu dēļ nepatiesu un maldinošu vizuālo informāciju var izplatīt tiešsaistes ziņu avotos un sociālajos tīklos daudz biežāk un pārliecinošāk. Nereti ir sastopams saturs, kas ir rediģēts, lai izmantotu cilvēku uzskatus savtīgiem mērķiem vai ietekmētu viņu lēmumus vai rīcību. Viens no piemēriem, kas radīja lielu sociālo kaitējumu, ir Trampa pretrunīgi vērtētā situācija ar viesuļvētras “Dorians” karti.

Pēc tam, kad nedēļas nogalē tika izteikta kritika par brīdinājumu, ka Alabamu varētu skart viesuļvētra “Dorians”, – pat pēc tam, kad valdības meteorologi to apstrīdēja, – prezidents Donalds Tramps trešdien turēja rokās karti, uz kuras melnā krāsā bija uzzīmēta līnija, kas radīja iespaidu, ka viņam ir bijusi taisnība. [...] Kartē, ko viņš parādīja, bija viens papildinājums, kura nebija ASV Nacionālā viesuļvētru centra publicētajā kartē: pusloks, kas skāra Alabamas štatu, norādot, ka viesuļvētra skars arī šo apgabalu. [...] Apzināta viltotu laikapstākļu prognožu publicēšana, kas nepatiesi atspoguļo oficiālu prognozi, ko ir izdevušas tādas valsts iestādes kā Nacionālais meteoroloģijas dienests un Nacionālais viesuļvētru centrs, ir pretrunā federālajiem likumiem.

Prezidents Donalds Tramps, Baltais nams Vašingtonā, 2019. gada 4. septembrī @Jonathan Ernst/Reuters.

Visu rakstu lasiet šeit.

Rediģēti attēli var sagrozīt un ietekmēt cilvēku viedokli un atmiņu. Pat tad, ja tiek veikti labojumi, kas atklāj, ka attēls ir viltots, vairumā gadījumu viltojumi tiek izplatīti plašāk nekā labojumi, un cilvēki neredz patieso kontekstu.

Vizuālās krāpšanas nokrāsas

Viltus fotoattēli var nebūt radīti ar vienādu nolūku, taču tie visi ir kaitīgi vienā un tajā pašā veidā. Un, lai gan daudzi uzskata, ka galvenā problēma ir attēli, kas ir apstrādāti ar Photoshop, pastāv arī smalkāki manipulācijas paņēmieni.

Maldinoša informācija var tikt izplatīta neapzināti. Dezinformācija ir apzināti radīta un izplatīta nepatiesa informācija ar mērķi manipulēt ar cilvēkiem. Termins “viltojums” neatspoguļo šo jēdzienu sarežģītību. Lai saprastu, kas notiek, mums ir jānošķir trīs dezinformācijas veidi:

Attēli ar nepareizu virsrakstu — Reāli, bet maldinoši attēli ar nepatiesiem aprakstiem, kas nepatiesi raksturo to kontekstu, izcelsmi vai nozīmi.

Pārveidoti attēli — Galvenie elementi ir patiesi, bet ir pievienotas vai dzēstas dažas detaļas, lai mainītu attēla nozīmi.

Apgriezti attēli — Attēli, kas ir apgriezti, lai mainītu to sākotnējo nozīmi un patieso kontekstu.

GALVENĀS TĒMAS

Kā uztveram vizuālo informāciju tiešsaistē?

Tas, vai ticam vai neticam informācijai, ar kuru saskaramies tiešsaistē, daļēji ir atkarīgs no mūsu skatpunkta. Lai ietaupītu laiku un pūles, apstrādājam faktus, pamatojoties uz sociālajiem ieteikumiem. Tādi aspekti kā reputācija, gaidas, persona, kura dalījās ar ierakstu, un cik daudz “patīk” tam ir, ietekmē veidu, kā vērtējam informāciju.

Kas un kur ir publicējis informāciju ir divi galvenie faktori, kas ietekmē to, vai saturs ir uzticams. Piemēram, cilvēki mēdz uzskatīt, ka ziņu organizācijas ir uzticamākas nekā privātpersonas, kuras dalās ar informāciju sociālajos tīklos. Turklāt esam tendēti ticēt informācijai, ja arī citi tai tic.

Bailes kaut ko palaist garām (FOMO) un tā dēvētais “līdzskrējēja efekts” var likt cilvēkiem domāt: “Ja tas patīk citiem, tad tam vajadzētu patikt arī man.” Tas var novest pie tā, ka cilvēki dalās ar informāciju, nepievēršot uzmanību tam, par ko tā ir un vai tā ir uzticama.

“Digitālo plašsaziņas mediju lietotprasme” nozīmē prasmi atpazīt tiešsaistes informācijas pazīmes, piemēram, kas to ir radījis un kas to ir izplatījis, un izmantot šīs zināšanas, lai izlemtu, vai informācija ir uzticama. Viens no digitālo plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes aspektiem ir arī izpratne par to, kā var rediģēt digitālos fotoattēlus un videoierakstus.

Sava nozīme ir arī mūsu attieksmei pret dažādiem jautājumiem. Cilvēki biežāk tic, ka informācija ir patiesa, ja tā apstiprina to, kam viņi tic, jo īpaši saistībā ar politiku vai aktualitātēm.

KĀDS IR MĒRĶIS

Kā mazināt vizuālās krāpšanas iespējamo kaitējumu

Viktorīnas galvenais mērķis ir parādīt cilvēkiem, cik grūti ir atpazīt, vai attēls ir ticams. Turklāt šis projekts parāda, kāpēc katrs attēls ir jāaplūko, ņemot vērā tā saturu un kontekstu. Ja cilvēki nepievērš uzmanību tam, vai informācija ir patiesa, viņi neapzināti var izplatīt maldinošu un nepatiesu informāciju.

Mums visiem ir būtiska loma vizuālās informācijas sistēmā. Ja pasīvi pieņemam informāciju, piemēram, kopīgojam kādu ziņu, attēlu vai videoierakstu, nepārbaudot vai neapšaubot to, riskējam nodot tālāk saturu, kas ir nepatiess vai maldinošs.

Mums visiem ir jāpārbauda, ko redzam tiešsaistē. Spēle liecina, ka ieguldījumi izglītībā ir labākais veids, kā palielināt digitālo plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi un mazināt nepatiesas un maldinošas informācijas radīto kaitējumu.

Lai nodotu šo vēstījumu, tiek izmantota spēle – spēļu stila pieeja, lai mudinātu cilvēkus iesaistīties ar spēlēm nesaistītu jautājumu risināšanā. Spēlējot viktorīnu, cilvēki var pārbaudīt savas prasmes un aktīvi izprast tēmas sarežģītību.

SĀKUMA PAKOTNE

Noderīgi rīki cīņai ar viltotu informāciju

Dati

Līdz ar sociālajiem tīkliem tiešsaistē ir attīstījusies vizuālā dezinformācija un nepatiesas informācijas sniegšana. Mūsdienās daudzi jaunieši un pieaugušie šos kanālus izmanto kā vienīgo ziņu avotu, kas veicina dezinformācijas un maldinošas informācijas izplatīšanos. Projektēšanas procesa pirmajā posmā izpētījām, kuras platformas dažādās pasaules daļās tiek izmantotas visbiežāk. Ja vēlaties uzzināt vairāk par ietekmīgākajiem sociālajiem tīkliem pasaulē, apmeklējiet mūsu vietni:

Sociālie tīkli pa kultūras reģioniem

Vizuālā informācija par politiku vai pašreizējiem notikumiem bieži rada cilvēkos noslieci meklēt apstiprinājumu, tas ir, vieglāk noticam informācijai, kas apstiprina mūsu uzskatus. Attiecībā uz lieliem, globāliem notikumiem, par kuriem zina daudzi cilvēki, vizuālā dezinformācija kļūst arvien izplatītāka. Lai to labāk izprastu, skatiet mūsu priekšskatījumu projektu:

Redzēt nozīmē ticēt
Meklējiet Google, lai redzētu, kuri viltus attēli saistībā ar notikumiem pēdējos sešos gados ir atmaskoti un cik reižu.

Bieži uzdotie jautājumi un padomi

— Kāds ir visvienkāršākais rīks, lai pārbaudītu attēla sākotnējo avotu?
Izmantojiet rīku Reversā attēlu meklēšana , lai atrastu saistītus vai līdzīgus attēlus un vietnes, kurās tie ir pieejami. Tādējādi varēsiet atvērt visas iespējamās saites un meklēt sākotnējo avotu.

— Vai ir kāda vietne, kur varu atrast citus vizuālās dezinformācijas un maldinošas informācijas piemērus?
Jā, šajā projektā visvairāk izmantotā vietne ir Snopes.com – neatkarīgs publikāciju un faktu pārbaudes resurss.

— Kur var uzzināt par dažādiem vizuālās dezinformācijas un maldinošas informācijas veidiem?
Ja vēlaties uzzināt vairāk par šo tēmu, varat izlasīt “Viltus ziņas. Tas ir sarežģīti.” ("Fake news. It’s complicated.") – Klēra Vordla (Claire Wardle). Šajā rakstā ir izklāstīti viltus satura veidi, to radīšanas iemesli un izplatīšanas veidi.

— Vai ir veikti pētījumi par cilvēku spēju atpazīt vizuālu dezinformāciju un maldinošu informāciju?
Jā, jo īpaši Kvijas Šeņas (Cuihua Shen), Monas Kasras (Mona Kasra), Vendžinas Panas Greisas Basetas (Wenjing Pan Grace A. Bassett), Jininga Maloha (Yining Malloch) un Džeimsa OʼBraiena (James F. O’Brien) darbā: “Viltus attēli: Avota, starpnieka un digitālo plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes ietekme uz kontekstuālo tēla ticamības novērtējumu tiešsaistē” ("Fake images: The effects of source, intermediary, and digital media literacy on contextual assessment of image credibility online").

— Kur ir pieejami šajā projektā izmantoto attēlu avoti?
Lejupielādējiet šo datu kopu, lai iegūtu sarakstu ar rakstiem, no kuriem tika ņemti attēli.